Ģimene un ārsti par brīnumu dēvē mazā Raivo neticamo izglābšanos. Šā gada Zaļajā ceturtdienā, krietnu laiku pirms peldēšanās sezonas atklāšanas, pusotru gadu vecs puika iekrita piemājas upē un noslīka.
Kā vēsta portāls skaties.lv un LNT Ziņas, bērna sirdsdarbība un elpošana bija apstājusies divas stundas. Tomēr mediķiem viņu izdevās atdzīvināt, un šobrīd zēns ir atstājis slimnīcu un sveiks un vesels devies mājās, kas vēl brīnumaināk, – nelaime nav atstājusi nekādas sekas viņa veselībai.
Tas bija smags notikums, bet aizmirst to vecāki nevēlas, jo uzskata, ka piedzīvots kas pārdabisks.
Tā bija Zaļā ceturtdiena. Tēvs turpat mājās strādājis, mamma pusdienas gatavoja. Un radās pārpratums – uz mirkli neviens nepieskatīja mazāko dēliņu. Kad attapušies, bijis skaidrs, ka bērns devies uz bīstamāko apkārtnes vietu – upi, kur arī pavērās asinis stindzinošs skats.
“Re, kur ir tā upīte, un reāli es viņu atradu tur tajā pudurī tur lejā. Kad tu ieraugi dēliņu ar seju uz leju, mirušu, ūdenī noslīkušu, biju šokā, izrāvu ārā, bija grūti pieejama vieta,” tās dienas notikumus atceras tēvs.
Turpat pusstundu, līdz ieradās mediķi, vecāki paši veica zēna atdzīvināšanu. “Likās tūlīt būs, būs aizrijies, un viss būs, zinām, ka brauc ekipāža.”
Bet sirsniņa nesāka pukstēt, un arī elpot bērns nesāka. Atbrauca mediķi un cīņu turpināja vēl pusotru stundu. “Tas bija Lieldienu laiks, tas mums bija vēl lielāks ticības pārbaudījums, kad likās, bail teikt, iezagās doma par zārku, bērēm, bezcerīgu variantu, sirds sāka strādāt, dzīvība bija mata galā.”
Ārsti Rīgā bija skeptiski. Par iznākumu visi šaubījās, jo bērns tik ilgstoši slīcis un reanimēts.
“Ja šādā laikā kāds tā slīktu, tur būtu kapi. Kad bērniņu ieveda, pirmie analīžu rādītāji bija tādi, ka ar dzīvību nesavienojami cipari. Bet tā priekšrocība bija, ka viņš bija atradies aukstumā, auksts laiks, auksts ūdens, tas to metabolismu samazina, ar to arī mazais Raivo vinnēja, un arī mēs vinnējām,” saka BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.
“To, ka mūsu dēliņš būs dzīvotājs, paziņoja Lieldienu rītā. Tas pirmais brīnums, ka Raivo Dievs atdeva dzīvību, arī medicīniski paldies personālam, bet mēs ticam arī uz dieva darbu, kas te parādījās,” teic puisēna tēvs.
Dakteri saka, – viena lieta – izdodas izdzīvot, taču otrs – notikušais var atstāt ļoti nopietnas sekas bērna veselībai.
“Protams, kas mūs visvairāk uztrauc – smadzenes, kā bērns pēc šā negadījuma spēs reaģēt, kāda būs viņa tālākā dzīves kvalitāte, taču izrādījās, ka aukstums bija mūsu sabiedrotais un Raivo aizsoļoja priecīgs un laimīgs atpakaļ savās dzīves gaitās,” norāda Bārzdiņa.
“Bija pārsteigums, ka tik ātri visas maņas atjaunojās, valoda, kustības, sāka staigāt utt. Pēc šādiem notikumiem sūta uz runas un kustību rehabilitāciju. Ārsti teica, ka nav vērts ķert vīrusus, tikām izrakstīti,” stāsta Raivo mamma.
Raivo šobrīd nemaz nav bail no ūdens un labprāt ar brāli dodas upē bakstīt akmeņus. “Mēs nesam pilnu atbildību par bērniem, likās, ka šoreiz bērns tā tajās minūtītēs tā var pazust, mēs nedzīvojam bailēs, sētu apkārt upei neliksim.”